Krievija saņem bargu sodu par masveida dopinga pārkāpumiem (papildināts plkst. 14:00) 

Krievija par pēdējos gados veiktajiem masveida dopinga pārkāpumiem, par ko valsts amatpersonas saņēmušas vairākus bargus aizrādījumus, saņēma četru gadu diskvalifikāciju no visām sporta sacensībām, pirmdien, 9. decembrī, nolēma Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA).

WADA izpildkomitejas sēdē Lozannā lēmums par Krievijas diskvalifikāciju pieņēmts vienbalsīgi.

Tādējādi Krievijas sportisti ar savas valsts karogu un komandu nedrīkstēs startēt 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs, kā arī 2022. gada Pasaules kausā futbolā. Ja lēmums netiks pārskatīts tuvākajos gados, tad Krievija kā vienota komanda nedrīkstēs piedalīties arī 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā. Visās lielākajās sporta sacensībās arī netiks atskaņota Krievijas himna par godu šīs valsts sportistiem.

"Krievijas dopinga lieta pārāk ilgā laika periodā ir kaitējusi tīram sportam. Tā kā Krievijas iestādes acīmredzami pārkāpa RUSADA atjaunošanas nosacījumus, ko WADA izpildkomiteja apstiprināja 2018. gada septembrī, tad bija jādod stingra atbilde. Tieši tas šodien ir izdarīts. Krievijai bija iespēja sakārtot savu māju un atkal pievienoties globālajai antidopinga kopienai savu sportistu un sporta integritātes labā, bet tā vietā tā izvēlējās turpināt savu maldināšanas un noliegšanas politiku. Tāpēc WADA izpildkomiteja ir reaģējusi pēc iespējas stingrāk, vienlaikus aizsargājot to krievu sportistu, kuri var pierādīt, ka nav iesaistīti un nav guvuši labumus no šīm krāpniecībām, tiesības," WADA paziņojumā uzsver organizācijas prezidents sers Kregs Rīdijs.

WADA lēmums liedz visām Krievijas, Krievijas Olimpiskās komitejas un Krievijas Paralimpiskās komitejas amatpersonām apmeklēt klātienē kādas no lielajām sporta sacensībām.

Krievijai tagad ir 21 diena, lai iesniegtu apelāciju. Ja tiks iesniegta apelācija, to uzreiz izskatīs Sporta Arbitrāžas tiesa. Paātrinātā jautājuma izskatīšana saistīta ar to, ka pēc 228 dienām Tokijā sāksies XXXII Vasaras olimpiskās spēles.

Piespriestās sankcijas gan neliegs Krievijas sportistiem startēt sacensībās kā neatkarīgiem sportistiem zem neitrāla karoga, ja vien viņi būs pierādījuši savu nevainību dopinga skandālā.

Lai gan sods stāsies spēkā pēc 21 dienas vai arī pēc CAS lēmuma, sankcijas neskars 2020. gada Eiropas futbola čempionāta finālturnīru jeb "Euro 2020". Krievijas futbola izlase ir izcīnījusi tiesības spēlēt "Euro 2020", turklāt Sanktpēterburgā notiks četri mači.

Šis paradokss saistīts ar sacensību rīkotāju hierahiju. WADA klasifikācijā, uz ko attiecas sankcijas par dopinga pārkāpumiem, UEFA netiek vērtēta kā "lielo sacensību rīkotāja".

Krievija pirmo lielāko sodu saņēma pirms 2016. gada Rio olimpiskajām spēlēm, kurās gan startēja ar kopēju komandu. Tomēr pēc diviem gadiem Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs sankcijas bija bargākas, un Krievijas sportisti sacensībās startēja kā "Olimpiskie atlēti no Krievijas".

Krievijas sporta reputācija tika sabojāta pēc 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm, kad atklājās ievērojamas manipulācijas ar dopinga provēm. Atklājās liela mēroga valsts atbalstīta dopinga programma, lai uzlabotu valsts spējas iegūt vairāk medaļu spēlēs savās mājās.

"World Athletics" (iepriekš IAAF) par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem diskvalificēja Krievijas Vieglatlētikas federāciju 2015.gadā un tā vairākkārt pagarinājusi tās sodu. 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Krievijas vieglatlētiem jau tika liegta iespēja startēt, bet citos sporta veidos krieviem šāda iespēja vēl bija.

WADA ar Krievijas Antidopinga aģentūru (RUSADA) veica 15 mēnešu ilgu izmeklēšanu. Pēdējā fāzē no šī gada aprīļa līdz novembrim tika veiktas 22 liecinieku intervijas, pārbaudītas 14 elektronisko sakaru iekārtas, pārbaudīti seši terabaiti ar datiem un no krievu uz angļu valodu tulkoti aptuveni 7000 dokumentu.

Tomēr šajā masveidīgajā izmeklēšanā netika gūts pierādījums tam, ka Krievija ir uzlabojusi cīņu pret dopinga pārkāpumiem, turklāt tika konstatētas veiktās manipulācijas ar dopinga pārbaužu rezultātiem. Tādējadi WADA pieņēmusi līdz šim bargāko lēmumu pasaules sporta vēsturē.

155