https://i.jauns.lv/t/2019/12/09/1854956/1000x620.jpg?v=1575884177
Jakrins apgalvo, ka nesen izskanējušais par "Rīgas Satiksmes" vadības konkursa norisi esot vien spekulācijas. (Foto: Ieva Leiniša/LETA)

"Reputācijas risku man nav" - Jakrins par viņa atskaitīšanu no "Rīgas satiksmes" vadības konkursa

by

Pēc Latvijas Televīzijas raidījumā “de facto” izskanējušā, ka no “Rīgas Satiksmes” (RS) vadības atlases konkursa jau pirmajā kārtā izslēgti divi tagadējie pagaidu valdes locekļi – Emīls Jakrins un Elīna Epalte-Drulle, Jakrins atsaucās aicinājumam komentēt izskanējušo, tostarp apgalvojumus, ka atskaitīts savas reputācijas dēļ.

Uz pieciem RS valdes locekļu amatiem konkursa otrajai kārtai tika atlasīti 69 pretendenti no vairāk nekā 170, kas bija pieteikušies pirmajā kārtā. Divas pēdējās nedēļas personāla atlases kompānijā notiek intervijas. “de facto” zināmi atsevišķi uz tām aicinātie: tagadējais RS pagaidu valdes loceklis Armands Krūze; šogad RS un “Rīgas kartes” valdēs pastrādājušais Jānis Meirāns; bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš martā atkāpās no “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes vadīšanas, jo neesot saņemts Rīgas domes vadības atbalsts pārmaiņām; Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu pildītāja Džineta Innusa.

Runas esot vien spekulācijas

Jau iepriekš gatavību piedalīties konkursā bija apstiprinājis RS pagaidu valdes loceklis Emīls Jakrins, kurš iepriekš divus gadus bija nostrādājis arī Leona Bemhena vadītajā pastāvīgajā valdē. Jakrins uz intervijām aicināts nav, tomēr uzskata, ka konkursā joprojām piedalās. “Nekādu oficiālu ziņu par konkursa norisi es pagaidām neesmu saņēmis. Tas ir normāls cikls – kad paziņo par kādu trīs līdz piecu valdes locekļu iecelšanu, pārējiem pretendentiem kļūst skaidrs, ka viņi nav izraudzīti. Viss cits ir tikai un vienīgi spekulācijas,” telefonsarunā pauda Jakrins.

“Manā skatījumā man reputācijas risku nav – skandālos iesaistīts es neesmu bijis. Iepriekš aizgāju no valdes, gribēdams labu uzņēmumam un tā reputācijai,” pauda Jakrins, piebilstot, ka kādreizējais solis pašlaik tiek uztverts nepareizi.

Atgādinām, ka pērn, izvēršoties RS iepirkumu skandālam, visi pieci RS valdes locekļi toreizējam Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) iesnieguši atlūgumus. Uzņēmuma valdē strādāja no valdes priekšsēdētāja amata atstādinātais Leons Bemhens, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, Jūrmalas domes deputāte Larisa Loskutova (S), Baldones novada domes deputāts Andrejs Požarnovs ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), kā arī partijas "Gods kalpot Rīgai" biedre Inese Švekle.

Bijušas aizdomas par RS padomes ietekmēšanu

Valdes atlases nominācijas komisijas sastāvā bija arī trīs “Rīgas satiksmes” padomes locekļi: Normunds Narvaišs, Ainārs Ozols un Andrejs Pančenko. Viņus pirmdien atlaida jaunais kapitāldaļu turētājs, iepriekšējā nedēļas nogalē par vicemēru ievēlētais Druvis Kleins no deputātu bloka “Rīgai!”.

Kleins apgalvo, ka par konkursa gaitu neko nezinot un tam esot jāturpinās. Padomes locekļi esot atlaisti pavisam citu iemeslu dēļ – lai gan viņi esot izvēlēti konkursā, tomēr vicemēram bijušas aizdomas par iespējamu ietekmi no personām, kas iesaistītas “Rīgas satiksmes” kriminālprocesos.

Vaicāts, ko viņš ar to domā – Čehijas uzņēmumu “Škoda Transportation”, bijušo “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu vai bijušo “Rīgas kartes” valdes locekli Aleksandru Branvdavu, Kleins norāda: “Jūs saucat uzvārdus, un jūs droši vien vēl varētu saukt. Un šie ir tie iemesli, kāpēc es uzskatu, ka esošie padomes locekļi nebija īsti piemēroti šiem amatiem.” Vaicāts, vai ir aizdomas, ka kāds no sauktajiem ietekmējis padomi, vicemērs atbild: “Tādas ir spekulācijas... (..) Es negribētu sagaidīt, ka es to uzzināšu, teiksim, pēc mēneša, diviem, trijiem, un tad man stāstīs, ka es to visu zināju un neko nedarīju, lai tā nebūtu. Tad labāk es pieņemu lēmumu pārsteidzīgi, intuitīvi nekā man pārmet bezdarbību.”

Atlaistais “Rīgas satiksmes” padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs skaidro, ka savulaik darbojies Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdē, tāpēc pazīst gan Bemhenu, gan Aleksandru Brandavu, tomēr nekādas ietekmes no viņiem neesot. Tāpēc Narvaišs uzskata, ka padomes locekļi atlaisti tieši valdes konkursa pirmās kārtas atlases dēļ. Viņš nenoliedz, ka komisija no tālākās dalības bija izslēgusi gan Jakrinu, gan pagaidu valdē iecelto “Rīgas satiksmes” administratīvo resursu pārvaldības direktori Elīnu Epalti-Drulli. Kopumā līdz pat 20 cilvēkiem tika izslēgti reputācijas problēmu dēļ.

“Viens no riska faktoriem bija dalība iepriekšējās valdēs, it sevišķi tajās, pret kurām ir celtas kaut kādas prasības, apsūdzības vai kriminālprocesi, un arī skatījāmies to, kas ir publiski pieejamajā telpā. Šeit vairāk bija atlases kompānijas darbs. Viņi skatījās visu informāciju, kas ir publiski pieejamajā telpā, tai starpā arī jūsu raidījumā “de facto” iepriekšējās ziņas par dažādām aizdomīgām darbībām,” stāsta Narvaišs.

Vēl pirms balsojuma par Kleinu vicemēra amatā, kas faktiski nozīmētu jaunas koalīcijas – “Gods kalpot Rīgai”, “Saskaņa”, bloks “Rīgai” un Baiba Broka – izveidošanos, domes kuluāros sprieda par jaunie partneru vēlmi panākt “Rīgas satiksmes” padomes atlaišanu. Nekādu īpašo iebildumu pret to neesot bijis arī “Saskaņai”. Rīgas mērs Oļegs Burovs šonedēļ apgalvoja, ka aicinājis Kleinu šādu soli labi apdomāt, tomēr tā esot “Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētāja paša atbildība.

Burovs gan nenoliedz zināmu Jakrina lomu koalīcijas sarunās: “Viņš piedalījās kaut kādās sarunās par koalīcijas veidošanu.” Vaicāts, kāpēc, Rīgas mērs stāsta: “Nezinu, man grūti teikt. Bet es pats runāju ar [bloka “Rīgai!” vadītāju Oskaru] Putniņa kungu, es runāja ar Kleina kungu. Man pašam bija sarunas kā ar “Saskaņu”, tā ar deputātiem. Un es teicu vairākas reizes – man sarunas kā domes priekšsēdētājam var notikt tikai ar tiem, kas ir ievēlēti deputāti, ja.” Vaicāts, ar ko tad runājis Jakrins, Burovs atbild: “Nu viņš kaut kur... Viņš zvana, interesējas, no tā var saprast, ka viņš vairāk interesējas par to, kā veicas deputātu blokam “Rīgai!”, bet ne GKR un “Saskaņai”, protams.”

Jakrins gan apgalvo, ka ar politiku jau ilgus gadus nenodarbojoties: “Nav taisnība. Protams, ka es šos deputātus, tāpat kā visus 60, pazīstu. Kaut kādus ieteikumus dažus varbūt es viņiem esmu devis, bet galvenokārt vienīgais tāds pamatieteikums man viņiem bija turēties kopā. Jo, ja viņi būtu katrs par sevi atsevišķi, tad, protams, tādu rezultātu, kādu viņi sasniedza, no savas politiskās ietekmes svara un daudzuma viņi nebūtu nekad dzīvē sasnieguši.”

Ilggadējais “Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētājs un bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš šonedēļ aktīvi piedalījās “Saskaņas” dažāda līmeņa sanāksmēs, Jakrina lomu komentēt atteicās, jo viņš neesot “Saskaņas” biedrs. Savukārt par Kleina lēmumu atlaist padomi spriest varēšot vēlāk, saka Ušakovs: “Atbildēt uz šo jautājumu mēs varēsim, kad šī padome ar esošo sastāvu, vai tā būs spējīga izvēlēties un apstiprināt valdi, kas neizraisīs jautājumus nevienam – sākot no kreditoriem un beidzot ar pārējo sabiedrību. Ja šis valdes sastāvs būs ar jautājumu, tad protams, jā, šī bija kļūda.”

Ko par pēkšņo padomes atlaišanu tad īsti domā “Rīgas satiksmes” kreditori? Jakrins stāsta, ka uzņēmums paplašinot sadarbību ar banku “Citadele”, un pauž cerību, ka tā nākotnē kļūs par galveno kreditoru. Savukārt līdzšinējais lielākais kreditors “SEB” banka esot “vēsturiski” izteikusi vēlmi sadarbību izbeigt, tomēr esošo aizdevuma līgumu ietvaros tā turpinoties.

Tomēr bijušais padomes priekšsēdētājs Narvaišs ir skeptisks: “Es pieļauju, ka tikšanās ar kreditoriem un atbildes uz kreditoru jautājumiem būs viens no neērtākajiem jaunās valdes darbiem. Jo tieši tie jautājumi, ko viņi uzdeva, tie uzvārdi, ko viņi nosauca, kā mēs tiksim no viņiem vaļā un kā mēs veidosim jaunu valdi, kurā nebūs neredzamie cilvēki, pār kuriem ir šaubu ēnas, bet nav nekādi pierādījumi – tad šobrīd mēs redzam tieši pretējo: valde ir papildināta ar vienu no šiem cilvēkiem, kuru uzvārdus nosauca paši kreditori.”

“de facto” zināms, ka jaunā pagaidu valdes locekle Elīna Epalte-Drulle šogad bija izraisījusi korupcijas apkarotāju interesi – gan viņas “Rīgas satiksmes” darba kabinetā, gan dzīvesvietā veiktas procesuālas darbības. Epalte-Drulle rakstiskā atbildē “de facto” uzsvēra, ka kriminālprocesos viņai neesot nekāda statusa, bet procesuālās darbības komentēt viņa nav tiesīga.