Osinovskis: Jurašs piedāvāja sadarbību apmaiņā pret atbrīvošanu no kriminālatbildības

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, tagad kriminālvajātais 13.Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim, kurš apsūdzēts kukuļa došanā bijušajam VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, piedāvājis atbrīvošanu no kriminālatbildības apmaiņā pret sadarbību citu noziegumu atklāšanā, šodien tiesā liecināja Osinovskis.

Tikmēr Jurašs LTV "Panorāmai apliecināja, ka bija pamats uzskatīt, ka Osinovska rīcībā ir informācija, kas palīdzētu atklāt citus noziedzīgus nodarījumus, kuros bija iesaistīti, iespējams, arī politiķi. "Tie, kas lielā mērā piesedza koruptīvas shēmas un rūpējās par to, lai atbilstošos amatos nonāk konkrētas personas, kuras nodrošinātu finanšu plūsmu pareizajos virzienos. Bija pamats uzskatīt, ka tas ir saistīts ar dzelzceļu un ne tikai," apgalvoja Jurašs.

Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai viņš ieguva šādu informāciju no Osinovska, Jurašs sacīja, ka viņam neesot tiesības atklāt šādas detaļas.

Sniedzot liecības tiesai, Osinovskis uzsvēra, ka viņš pirmstiesas procesā liecinājis, ka 500 000 eiro bijuši domāti kā kukulis tā laika "Krievijas dzelzceļa" vadītajam Vladimiram Jakuņinam, taču tā neesot bijusi taisnība. Osinovskis apgalvoja, ka šādas liecības viņš sniedzis, jo KNAB izmeklētāja, ar kuru viņš ticies, esot uzsvērusi, ka nesadarbošanās gadījumā viņa vārds tikšot izpausts presei, bet viņš vēlējies saglabāt savu reputāciju. Turklāt viņa aizstāvība esot norādījusi, ka pirmstiesas procesā liecības drīkstot mainīt "kaut katru dienu".

Osinovskis stāstīja, ka apmēram pusotru mēnesi pēc Magoņa aizturēšanas ar viņu sazinājies Jurašs, kurš aicinājis uz tikšanos, kas notikusi mežā, Igaunijas teritorijā, netālu no Latvijas robežas. Šajā tikšanās reizē esot piedalījies arī KNAB darbinieks Uģis Upenieks. Tikšanās laikā Osinovskim esot piedāvāta sadarbība, lai "palīdzētu KNAB atklāt daudz būtiskākus noziegumus".

Pēc tam esot notikusi vēl viena tikšanās, šoreiz Rīgā. Šajā tikšanās reizē Jurašs, liecinieku klātbūtnē, esot apsolījis, ka Osinovskis tiks atbrīvots no kriminālatbildības, kā arī netiks uzsākts process pret viņam piederošo uzņēmumu "Skinest Rail". Igaunijas uzņēmējs apgalvoja, ka pēc tam esot notikušas vēl vairākas tikšanās, tostarp arī KNAB telpās, kur Jurašs esot turpinājis apliecināt, ka pret Osinovski nekādas sankcijas netikšot vērstas.

Uzņēmējs arī apgalvoja, ka KNAB izmeklētāja A.Rumjanceva esot viņu informējusi, ka viņa nesaredz kukuļdošanas gadījumu un plānojot Osinovska nodarījumu pārkvalificēt kā tirgošanos ar ietekmi. Pēc Osinovska vārdiem, Rumjanceva šo apgalvojumu esot sniegusi advokāta Saulveža Vārpiņa klātbūtnē.

Osinovskis esot informēts, ka Jurašs neesot vēlējies, lai lieta tiek pārkvalificēta, tādēļ esot sniedzis informāciju plašsaziņas līdzekļiem, kurā norādījis, ka Osinovskis viņam esot piedāvājis kukuli viena miljona eiro apmērā, lai noziegums tiktu pārkvalificēts. Kā uzskata Osinovskis, šādai rīcībai, Juraša ieskatā, vajadzēja atturēt prokuratūru no nozieguma pārkvalificēšanas. Osinovskis atzīmēja, ka saistībā ar šo Juraša rīcību tiesā atrodas kriminālprocess pret viņu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Kā 2019.gada sākumā vēstīja LTV raidījums "De facto", Osinovskis savulaik Jurašam esot apstiprinājis, ka viņam bijušas sarunas ar "Saskaņas" politiķi Andreju Elksniņu par iespējamu naudas maksāšanu saistībā ar "Latvijas Dzelzceļa" korupcijas lietas izmeklēšanu, tomēr vēlāk viņš naudas pieprasīšanu noliedzis.

Kā tolaik ziņoja LTV, "Osinovska miljona" lieta aizsākusies 2015.gada 30.septembrī alus krogā "Brālis" Rīgā, Tērbatas ielā, kur Jurašs pusdienās saticies ar senu savu paziņu Jāni Dambīti, kurš savulaik bijis Juraša kursabiedrs Policijas akadēmijā, bet tolaik bijis finanšu ministra ārštata padomnieks.

Pēc Juraša liecinātā, Dambītis pieteicies pārrunāt "savādu tēmu", kuru savukārt iniciējuši viņa bijušie kursa biedri, advokāti Artis Stucka un Māris Grudulis. Publiski ir izskanējušas ziņas par abu šo juristu saistību ar Zaļo un zemnieku savienību. Dambītis Jurašam pastāstījis par septembrī it kā notikušu sarunu, kurā kursabiedri lūguši Jurašam nodot ziņu, ka "Saskaņas" deputāts Elksniņš, kurš tolaik organizējis Osinovska aizstāvību "Latvijas Dzelzceļa" kriminālprocesā, piedāvājot Jurašam viena miljona eiro kukuli, lai Jurašs palīdzētu Osinovskim izvairīties no kriminālatbildības vai arī, ja tas neesot iespējams, lai viņa darbības tiktu pārkvalificētas no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi, jo sods par to būtu maigāks.

Nākamajā dienā pēc sarunas Jurašs esot iesniedzis toreizējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam slepenu ziņojumu par iespējamo kukuļa piedāvājumu, tomēr kriminālprocess sākts tikai pēc pusotra gada - 2017.gada sākumā, kad Streļčenoks KNAB vairs nevadīja un prom no biroja bija arī Jurašs. Neilgi pirms biroja reorganizācijas, kuras rezultātā darbu KNAB viņš zaudēja, Jurašs publiski paziņoja par viņam savulaik it kā piedāvāto miljonu un kritizēja Streļčenoku par nesākto izmeklēšanu.

Visas Juraša liecībā pieminētās personas jelkādu saistību ar kukuļošanu noliedza, liecinot lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. Arī Dambītis, kuram vienīgajam lietā uz laiku bija piemērots aizdomās turētā statuss, savā sūdzībā prokuratūrai norādīja, ka tikšanās ar Jurašu nebija nekas ārkārtējs un tās mērķis bija pārrunāt vispārīgas aktualitātes par Rīgā notiekošo, nevis izteikt kukuļa piedāvājumu. "Tas, ka mēs runājam par miljonu, tas jau nenozīmē, ka es jums viņu piedāvāju vai ka es esmu atnācis citu personu vārdā jums kaut ko piedāvāt. (...) Jā, mums bija saruna. (...) Es tā kā nezināju, bija viņam tas zināms vai nebija, bet es viņam ieminējos par to, ka pilsētā par to runā. Vienkārši, lai viņš piegriež vērību, varbūt tas viņam kaut kur noder," par sarunu stāstījis Dambītis.

Jurašs savukārt paziņojis, ka nešaubās, ka "bija cilvēki, kuri vēlējās šo naudu no Osinovska saņemt". "Ko viņi tālāk gribēja - nodot, nenodot, piesavināties, tas bija jautājums, kas bija jāatrisina izmeklēšanai, kura būtu uzsākta uzreiz pēc mana ziņojuma saņemšanas," tika izteicies politiķis.

Lietā esot figurējis fragments no 2016.gada martā ierakstītas sarunas starp Jurašu un Osinovski, kuras laikā puses runājušas arī par Elksniņu. Jurašs Osinovskim prasījis, vai Elksniņš no viņa prasījis naudu maksāšanai Jurašam, uz ko Osinovskis atbildējis: "Priekš KNAB-a." Uz Juraša jautājumu "Nu, miljonu? Bija tāda tēma?", Osinovskis esot atbildējis: "Bija tāda." Savukārt uz Juraša jautājumu, kā iniciatīva tā bijusi - Osinovska vai Elksniņa, Igaunijas uzņēmējs atteicis: "Nu, ja viņš 25 reizes pie manis bija atbraucis uz visām pasaules vietām - es prasīju vai viņš prasīja?" "Ja, vot, tajā brīdī tu būtu bijis gatavs reāli sadarboties, viņu jau pašu par to kukuļa izspiešanu būtu ņēmuši un iesēdinājuši. (...) Viņš reāli tevi izmantoja, viņš reāli tevi uzmeta, viņš pieprasīja no tevis piķi, zinot, ka tu esi maksātspējīgs, teiksim, klients," uz to atbildējis Jurašs.

Tomēr vēlāk KNAB pratināšanā Osinovskis apgalvojis, ka Elksniņš viņam naudu ne priekš Juraša, ne kādas citas amatpersonas neesot prasījis. Ar Elksniņu viņš esot konsultējies kā ar advokātu un juristu. Pēc Elksniņa iniciatīvas Tallinā, Pērnavā, Maskavā un Horvātijā vairākas reizes notikušas tikšanās, kuru laikā toreizējais Saeimas deputāts Elksniņš sevi pozicionējis kā zinošu juristu, kurš var vadīt aizstāvību Osinovska krimināllietā.

Savukārt tagadējais Daugavpils mērs Elksniņš par sevi teikto Juraša un Osinovska sarunā kategoriski noraidījis. Viņš apgalvojis, ka Osinovskis pēc "Latvijas Dzelzceļa" lietas vērsies pie viņa kā pie Saeimas deputāta, lai stāstītu par sistēmiskiem korupcijas gadījumiem Latvijā. "Mūsu sadarbība [ar Osinovski] (...) tika pārtraukta, jo sākās, teiksim tā, tiesībsargājošo iestāžu vazāšana aiz deguna," izteicies Elksniņš. "Saskaņas" politiķis apgalvojis, ka Osinovskis viņam stāstījis par vairākām augsta ranga amatpersonām, tostarp ministriem, kas viņam prasījušas kukuļus, un "Saskaņas" kā opozīcijas partijas interese viņam palīdzēt bijusi loģiska, bet nekādās prettiesiskās darbībās viņš neesot iesaistījies.

Šodien tiesā Osinovskis uzsvēra, ka visi uzaicinātie liecinieki ir snieguši liecības, kas, viņa ieskatā, attaisno gan viņu, gan Magoni.

Skaidrojot citus lietas apstākļus, Osinovskis norādīja, ka viņš vienmēr esot zinājis, ka Igaunijas Drošības policija (KaPo) noklausās viņa sarunas, kā arī reizēm veic viņa fizisku izsekošanu. Ar to arī esot skaidrojams, ka naudas summas nodošanas brīdi ir nofilmējusi KaPo, kura darbinieki tieši tajā brīdī bija sekojuši viņam. "Ja vien mēs nebūtu idioti, tad mēs nedarītu klaji nelikumīgas darbības likumsargu acu priekšā," ironizēja Osinovskis. Pēc viņa vārdiem, filmēšana notikusi no mašīnas, kas atradusies piecu līdz septiņu metru attālumā no viņa un Magoņa.

Osinovskis stāstīja, ka pēc tikšanās ar Magoni viņš ieradies mājās Tallinā, kur viņu sagaidījuši KaPo darbinieki, kuri norādījuši, ka KNAB ir aizdomas, ka viņš ir devis kukuli, tādēļ lūdza viņu nākamajā dienā ierasties KaPo telpās, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem.

Šīs tikšanās laikā viņš ticies ar KaPo direktoru, kurš viņam ieteicis aktīvi sadarboties ar KNAB, lai varētu iespējamo krimināllietu pēc iespējas ātrāk slēgt vai to vispār neierosināt. Apsūdzētais atzīmēja, ka tobrīd jau zinājis, ka Magonis ticis aizturēts. Tāpat Osinovskis esot ticies ar KaPo Korupcijas apkarošanas nodaļas vadītāju, kurš ierosinājis aicināt KNAB izmeklētāju uz Igauniju, lai varētu sniegt paskaidrojumus par notikušo. Viņam arī ticis piedāvāts tikšanos organizēt KaPo telpās, taču KNAB darbinieki no šāda ierosinājuma atteikušies un tā vietā abas puses satikušās Latvijas vēstniecības Igaunijā telpās.

Osinovskis atzina, ka lūdzis KNAB neminēt viņa vārdu vai viņa pārstāvēto uzņēmumu publiski, lai varētu saglabāt savu reputāciju, kam KNAB sākotnēji esot piekritis. Taču tikšanās laikā viņam esot piedāvātas divas iespējas - ja viņš atteiktos liecināt, šādā gadījumā tiktu iesniegts tiesiskās palīdzības lūgums Igaunijai, lūdzot viņu izdot. Šādā variantā viņam esot ticis norādīts, ka viņa vārds tikšot izpausts presei. Savukārt otrā variantā Osinovskim esot ticis piedāvāts liecināt, ka viņš devis kukuli. Osinovskis tiesai norādīja, ka pieņēmis lēmumu liecināt par "it kā notikušu kukuļdošanu", lai varētu novilcināt laiku. Viņš tiesai vērtēja, ka viņa izvēlētā stratēģija ir strādājusi.

Nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 2020.gada 6.janvāri.

Jau vēstīts, ka Magonis tiesā liecināja, ka gandrīz 500 000 eiro no Osinovska viņš saņēmis nevis kā kukuli, bet gan kā atlīdzību par viņa [Osinovska] interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļa" vadībai, lai tā veiktu iepirkumu no Osinovskim piederošā uzņēmuma "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR).

Viņš uzsvēra, ka naudu nebija paredzēta tālākai nodošanai, bet gan tika piedāvāta no Osinovska par ilgstošu Magoņa kā privātpersonas palīdzību vairākos līdzīga rakstura jautājumos. Bijušais LDz vadītājs uzsvēra, ka viņam ir ilgstošas draudzīgas attiecības ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" vadītāju Vladimiru Jakuņinu un viņa vietnieku Vladimiru Morozovu. Magonis akcentēja, ka draudzīgas saites ar abām amatpersonām viņu saistījušas jau pirms stāšanās amatā un turpinās vēl aizvien. Viņš atzīmēja, ka ar šīm personām viņš regulāri sazinās un satiekas, kā arī viņi viens otru apsveic dažādos svētkos.

Attiecīgi Magonis liecināja, ka Osinovskis sākotnēji viņam piedāvājis 800 000 eiro kā pateicību par to, ka Magonis privātās sarunās ir palīdzējis DLRR gan attīstīties, gan lobējis uzņēmumam intereses Krievijā. Bijušais LDz vadītājs gan atzīmēja, ka viņš uzskatījis, ka DLRR intereses bijušas cieši saistītas ar valsts interesēm, jo uzņēmumā tiek nodarbināti apmēram 1000 Daugavpils iedzīvotāji. Viņš arī uzsvēra, ka sarunas ar Jakuņinu un Morozovu notikušas privāti, nevis oficiāli, attiecīgi viņš noliedza sev izvirzīto apsūdzību, ka nauda saņemta par tikšanās organizēšanu.

Magonis gan atzina, ka pēc tam, kad LDz "Ritošā sastāva serviss" noslēdza līgumu ar Osinovskim piederošo uzņēmumu "Skinest Rail" par četru dīzeļlokomotīvju iepirkumu, Osinovska piedāvātā summa samazinājusies līdz 500 000 eiro, jo Osinovskis apgalvojis, ka minētais iepirkums bijis Igaunijas uzņēmumam neizdevīgs.

Magonis atzina, ka šajā brīdī viņš sajutis, ka viņam piedāvātais naudas apjoms ir zināmā mērā saistīts ar lokomotīvju iepirkumu, taču uzsvēra, ka nevienā brīdī netika pārrunāts, ka nauda tiek maksāta par to. Tāpat Magonis vairākkārt uzsvēra, ka viņš nevienā brīdī nav lūdzis Osinovskim nekādus naudas līdzekļus, taču pēc tam, kad viņam tiek tikuši piedāvāti, viņš sapratis, ka viņam nav iebildumu, ka viņa darbs tiek novērtēts.

Atbildot uz prokurores jautājumu par to, kas, Magoņa ieskatā, ir privāta lobēšana, Magonis norādīja, ka viņš kā LDz priekšsēdētājs nevarētu "izsist" kontraktus no Krievijas, taču kā privātpersona, kurš labi pazīst Jakuņinu, viņš bijis spējīgs to izdarīt. "Tādēļ es biju spiests nošķirt savu darbību kā oficiālā amatpersona un kā privātpersona," tiesā skaidroja Magonis.

Viņš arī apgalvoja, ka bija plānojis no Osinovska saņemtos naudas līdzekļus deklarēt, jo "es kā valsts amatpersona neredzu, kā nelegāli iztērēt 500 000 eiro (..), tie būtu jāparāda sabiedrībai".

Kā ziņots, Vidzemes rajona tiesa skata krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Magonis un Osinovskis. Saskaņā ar apsūdzību 2015.gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail". Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.